Īstie saistaudi

Taukaudi - uzkrāj rezerves taukus.

Šūnas lipocīti, kas veido grupas. (Ir arī atsevišķas šūnas, kas parasti it apaļas, uzblīdušas)

-Baltie lipocīti - rezerves lipīdu uzkrāšanas šūnas. (triaciliglicerolu- no tā veidojas glicerīns un taukskābes) Parasti šūnas citoplazmā kodols un mitohondriji nostumti malā, jo pašā šūnā ir daudz tauku rezerves. [Atrodas vēdera,gūžas, irkšējo orgānu tauku kapsulās u.c.]

-Brūnie lipocīti- satur tauku pilieniņus. Tauksskābes oksidējas mitohondrijos, kuru skaits ir paaugstināts(ja nepieciešams noārdīt triglicerīdu). Izdalās ATP un siltums [Daudz brūno lipocītu ir zīdītājiem kas guļ ziemas miegu.]

!Lipīdi uzkrāšānu vai noārdīšanu kontrolē insulīna koncentrācija asinīs un simpātiskā nervu sistēma!

Retikulārie audi - Attīra audus, fagocitozējot koloīdās daļiņas, veido stromu (asins rades orgānu pamatmasu(limfmezgliem, liesai, kaulu smadzenēm) un asins šūnu mikrovidi)

Šūnas retikulocīti(šūnas ar izaugums, liels kodols), kas ar zvaigžņveida fibroblastiem (retikulārās šūnas), veido savstārpēji savienotu tīklu.

Retikulārās šķiedras no kalogēnajām šķiedrām atšķiras ar aminoskābju sastāvu.

Diferencējušies no mezenhīmas.

Attīra audus, fagocitozējot koloīdās daļiņas.

Ģļotādu saistaudi -

Satur daudz kalogēnās un elestīgās šķiedras, kā arī fibroblastus.

Arī 75 % ūdens.

Gļotādu saistaudu turgors saglabā orgānu formu mehāniskā spēka iedarbības laikā.

Irdenie

Irdenie formētie saistaudi

Irdenie neformētie saistaudi neregulāri izvietotas šūnas un škiedras. Aizpilda telpu starp muskuļaudiem un citiem saistaudiem defektu gadījumos. (Veido rētaudus). Šūnas sauc desmocītiem. Plaša starpšūnu telpa, ko aizpilda amorfās pamatvielas elestīgās un kalogēnāš šķiedras. Trofiskā funkcija, aizsargfunkcija, mehānisko funkciju(palielina elestību), veido orgānu formu (piem. aizpilda tukšo telpu) !Irdenajiem saistaudiem ir labas reģenerācijas spējas.!

!Mezenhimālie saistaudi!

Mezenhīma- veido embrija galveno masu (aizpilda telpu starp ektodermu un endodermu). Liels kodols.

Sintezē retikulārās škiedras, glikopreteīnu un proteoglikānu. miocītu, hondrocītu, osteocītu un taukšūnu "cilmes šūnas."

https://www.canyons.edu/Departments/BIOSCI/107Pig/Documents/Histology/Adipose.jpg

https://bcrc.bio.umass.edu/histology/files/images/danis%20reticular%20fibers.jpg

http://wahoo.nsm.umass.edu/histology/sites/wahoo.nsm.umass.edu.histology/files/imagecache/full/mesenchymefinal.jpg

Formētie

Attīstība nav saistīta ar asins cilmes šūnām

-Heparinocīti- lielas šūnas, mazs kodols. Sekretorās granulas daudz.(Pa visu citoplazmu)

Atrodas- mandelēs, aknās, lielajā taukplēvē u.c.

Sintezē heparīnu - kas kavē recēšanu; histimīnu, kas palielina kapilāru caurlaidību.

-Plazmocīti- liels kodols, ovālas šūnas.Tie veidojas no B limfocītiem.

Atrodas sarkanajās kaulu smadzenēs, dažādos dziedzeru saistaudos, gļotādās u.c.

Sintezē imūnglobulīnu

-Histocīti- iekaisuma gadījuma sāk aktivizēties no nekustīgām šūnām par kustīgiem makrofāgiem. Monocīti, nokļūstot saistaudos, pārveidojas par histocītiem. Parasti tie fagocē neliela izmēra daļiņas, mikrofāgi- patogēnus.

Attīstība saistīta ar asins cilmes šūnām

-Pigmentšūnas - šunas melanocīti, citoplazmā daudz melanosomas (pigmenta mealīna granulas)

Var pārvietoties uz ādu.

Atrodas acs varavīksnē, krūts zirnītī, asinsvadu aplvalkā. (Arī citviet)

Aizsargā no UVA starojuma.

-Fibroblasti veidojas no sarkano kaulu smadzeņušūnām.

Kodolā daudz eihromatīna, vairāki kodoliņi, daudz ribosomu, bet maz mitohondriju.

Plākšņveida forma, kas spēj ārpusšūnas matriksā sadalīt novietotās kolagēna molekulas.

Fibroblasti kopā ar hondroblastiem un osteoblastiem var veidot kolagēnās šķiedras.

Eksportē proteglikānu un prokolagēnu.

Šķiedras virzītas uz vienu pusi

+Saites- fibroblasti(tenoblasti), elestīgās saites-dzeltenās saites. Tās veidotas no gareniski sakārtotām šķiedrām.

+Cīpslas- dažas elestīgās šķiedras (Tendoblasti - šūnas ar plākņveidīgiem izaugumiem, izaugumiem saskaroties veidojas tunelis, kuru aizpilda kalogēnās šķiedras).

+Fascijas- blīvas saistaudu plātnītes, kas apklāj atsevišķus muskuļus vai muskuļu grupas.

Šķiedras nav virzītas uz vienu pusi

+Trabekulas - savstarpēji saistītu tīmekļveida pinumi. (kaulu baļķīši)

+Ādas saistaudi- ādas derma.

u.c.

Blīvie

Neformētie

!Endotendijs-saistaudi, kas atrodas šūnas iekšienē.

!Peritenonijs-saistaudi, kas aptver cīpslu.

Blīvajos saistaudos ir vairāk šķiedru un mazāk šūnu nekā irdenajos saistaudos.

http://www.udel.edu/biology/Wags/histopage/colorpage/cct/cctdict2.GIF

1. Cīpslas savieno muskuļus ar kauliem

2. Saites balsta kaulus un tos savieno.

3. Saistaudu šūnas – fibroblasti Endoplazmatiskajā tīklā un Goldži kompleksā ražo un eksportē šķiedras veidojošos proteīnus un polisaharīdus.Polisaharīdi piesaista ūdeni un nodrošina amortizāciju (elastību).

Daži fakti

Īstie saistaudi

Īstie saistaudi

Taukaudi - uzkrāj rezerves taukus.

Šūnas lipocīti, kas veido grupas. (Ir arī atsevišķas šūnas, kas parasti it apaļas, uzblīdušas)

-Baltie lipocīti - rezerves lipīdu uzkrāšanas šūnas. (triaciliglicerolu- no tā veidojas glicerīns un taukskābes) Parasti šūnas citoplazmā kodols un mitohondriji nostumti malā, jo pašā šūnā ir daudz tauku rezerves. [Atrodas vēdera,gūžas, irkšējo orgānu tauku kapsulās u.c.]

-Brūnie lipocīti- satur tauku pilieniņus. Tauksskābes oksidējas mitohondrijos, kuru skaits ir paaugstināts(ja nepieciešams noārdīt triglicerīdu). Izdalās ATP un siltums [Daudz brūno lipocītu ir zīdītājiem kas guļ ziemas miegu.]

!Lipīdi uzkrāšānu vai noārdīšanu kontrolē insulīna koncentrācija asinīs un simpātiskā nervu sistēma!

Retikulārie audi - Attīra audus, fagocitozējot koloīdās daļiņas, veido stromu (asins rades orgānu pamatmasu(limfmezgliem, liesai, kaulu smadzenēm) un asins šūnu mikrovidi)

Šūnas retikulocīti(šūnas ar izaugums, liels kodols), kas ar zvaigžņveida fibroblastiem (retikulārās šūnas), veido savstārpēji savienotu tīklu.

Retikulārās šķiedras no kalogēnajām šķiedrām atšķiras ar aminoskābju sastāvu.

Diferencējušies no mezenhīmas.

Attīra audus, fagocitozējot koloīdās daļiņas.

Ģļotādu saistaudi -

Satur daudz kalogēnās un elestīgās šķiedras, kā arī fibroblastus.

Arī 75 % ūdens.

Gļotādu saistaudu turgors saglabā orgānu formu mehāniskā spēka iedarbības laikā.

Irdenie

Irdenie formētie saistaudi

!Mezenhimālie saistaudi!

Mezenhīma- veido embrija galveno masu (aizpilda telpu starp ektodermu un endodermu). Liels kodols.

Sintezē retikulārās škiedras, glikopreteīnu un proteoglikānu. miocītu, hondrocītu, osteocītu un taukšūnu "cilmes šūnas."

Formētie

Attīstība nav saistīta ar asins cilmes šūnām

-Heparinocīti- lielas šūnas, mazs kodols. Sekretorās granulas daudz.(Pa visu citoplazmu)

Atrodas- mandelēs, aknās, lielajā taukplēvē u.c.

Sintezē heparīnu - kas kavē recēšanu; histimīnu, kas palielina kapilāru caurlaidību.

-Plazmocīti- liels kodols, ovālas šūnas.Tie veidojas no B limfocītiem.

Atrodas sarkanajās kaulu smadzenēs, dažādos dziedzeru saistaudos, gļotādās u.c.

Sintezē imūnglobulīnu

-Histocīti- iekaisuma gadījuma sāk aktivizēties no nekustīgām šūnām par kustīgiem makrofāgiem. Monocīti, nokļūstot saistaudos, pārveidojas par histocītiem. Parasti tie fagocē neliela izmēra daļiņas, mikrofāgi- patogēnus.

Attīstība saistīta ar asins cilmes šūnām

-Pigmentšūnas - šunas melanocīti, citoplazmā daudz melanosomas (pigmenta mealīna granulas)

Var pārvietoties uz ādu.

Atrodas acs varavīksnē, krūts zirnītī, asinsvadu aplvalkā. (Arī citviet)

Aizsargā no UVA starojuma.

-Fibroblasti veidojas no sarkano kaulu smadzeņušūnām.

Kodolā daudz eihromatīna, vairāki kodoliņi, daudz ribosomu, bet maz mitohondriju.

Plākšņveida forma, kas spēj ārpusšūnas matriksā sadalīt novietotās kolagēna molekulas.

Fibroblasti kopā ar hondroblastiem un osteoblastiem var veidot kolagēnās šķiedras.

Eksportē proteglikānu un prokolagēnu.

Šķiedras virzītas uz vienu pusi

+Saites- fibroblasti(tenoblasti), elestīgās saites-dzeltenās saites. Tās veidotas no gareniski sakārtotām šķiedrām.

+Cīpslas- dažas elestīgās šķiedras (Tendoblasti - šūnas ar plākņveidīgiem izaugumiem, izaugumiem saskaroties veidojas tunelis, kuru aizpilda kalogēnās šķiedras).

+Fascijas- blīvas saistaudu plātnītes, kas apklāj atsevišķus muskuļus vai muskuļu grupas.

Šķiedras nav virzītas uz vienu pusi

+Trabekulas - savstarpēji saistītu tīmekļveida pinumi. (kaulu baļķīši)

+Ādas saistaudi- ādas derma.

u.c.

Blīvie

Neformētie

!Endotendijs-saistaudi, kas atrodas šūnas iekšienē.

!Peritenonijs-saistaudi, kas aptver cīpslu.

Blīvajos saistaudos ir vairāk šķiedru un mazāk šūnu nekā irdenajos saistaudos.​

1. Cīpslas savieno muskuļus ar kauliem

2. Saites balsta kaulus un tos savieno.

3. Saistaudu šūnas – fibroblasti Endoplazmatiskajā tīklā un Goldži kompleksā ražo un eksportē šķiedras veidojošos proteīnus un polisaharīdus.Polisaharīdi piesaista ūdeni un nodrošina amortizāciju (elastību).

Daži fakti

Blīvajos saistaudos ir vairāk šķiedru un mazāk šūnu nekā irdenajos saistaudos.