top of page

Nervaudi

Nervu šūnas:

1) NEIRONS- nervu sistēmas pamatvienība, kas pārvada impulsus.

2) NEIROGLIJA (glija- satelītšūnas) - šunas ir daudz vairāk kā neironu.Tās piešķir smadzenēm formu un blīvumu. Neiroglijas iedala makroglijās un mikroglijās.  

Makroglijas - jo lielākas 

- OLIGODENDROCĪTS - Atbalsta, baro un veido ap aksonu mielīna apvalka segmentus, tādējādi izolē to. 

- EPENDĪMA- izklāj muguras un galvas smadzeņu dobumus.

- ASTROCĪTS- balsta neironus un arī baro tos. 

Mikroglijas - mazākās nervu šūnas. Tās noārda mikroorganismus, svešās daļiņas, šūnu un audu sabrukumproduktus. Galvenokārt lokalizēti ap asinsvadiem.

Neirona uzbūve 

http://www.rigabrain.com/blog/2012/05/17/neironi-–-cilveka-smadzenu-pamata-strukturvienibas/

Dendrīti- neirona izaugumi, kas vada impulsus uz neirona ķemeni.

Aksons- neirona izaugums, kas vada impulsu prom no neirona ķermeņa. (Katram neironam ir tikai 1 aksons.)

Šūnas centrālo daļu sauc par perikarionu.  

 

Neironu veidi  

health.howstuffworks.com/brain2.htm

Sinapse 

Nervu sistēmā informācija cirkulē elektrisku signālu veidā. (Impulss jeb potenciāls) Tas ir aptuveni 0,1 voltu liels spriegums 0,001 sekundē. Impulsī pāriet no viena uz citu neironu savienojumu vietās- sinapsēs.

 

1. Elektro impulss nonāk līdz sinapsei.(Aksona)

2. Tiek izdalīts neiromediators (ķīmiska viela)

3. Neiromediātors šķērso šauro sinaptisko spraugu.(Presinaptiskā jeb noraidošā rada postsinaptiskajai jeb uztverošajai membrānai jaunu impulsu vai arī kavē tā rašanos) (Dendrīta)

Nerva impulsa kustība caur nerva šūnu.

 

Daži fakti 

1. Cilvēka smadzenēs ir aptuveni 100 miljardu neironu.

2. Visas nervu šķiedras vada impulsus. Tievākās 0,5-2 m/s, resnākās 50-140 m/s 

3. Ar mielīnu klātajos aksonos impulsa pārvietošnās ātrums ir lielāks. 

4. Neironi ir ļoti jūtīgi pret skābekļa trūkumu. Neirons aiziet bojā 5-8 min laikā, ja tam nav piegādāts skābeklis.

5. Neirons ar tā izaugumiem var sasniegt pat  1,5 m garumu. 

bottom of page