Nekad nav par vēlu atkārtot
Epitēlijaudi
Epitēlijaudu šūnas:
dalās nepārtraukti(vismaz cilmes šūnas), jo vides ietekmē nolietojas;
izklāj iekšējo orgānu dobumus;
sedz ķermeņa virsmu;
veido kapilāru sieniņas - endotēlijs;
veido sekrētus un tos izdala;
cieši novietotas, gandrīz bez starpšūnu telpas.
Epitēlijadudu šūnas iedala:
segepitēlijā un dziedzerepitēlijā
Vienkārtainais plakanais epitēlijs http://biology.clc.uc.edu/fankhauser/Labs/Anatomy_&_Physiology/A&P201/Epithelium/simple_squamous_400x_PA021955md.JPG
Daudzkārtainais neppāragotais plakanais epitēlijs http://www.pathguy.com/histo/090.jpg
Daudzkārtainais pārragotais epitēlijs - āda https://courses.stu.qmul.ac.uk/smd/kb/microanatomy/epithelia/
Daudzkārtainais cilindriskais skropstiņepitēlijs https://classconnection.s3.amazonaws.com/64/flashcards/432064/jpg/pseudocilia4-14884F3A51B6A250E9A.jpg
Vienkārtainais cilindriskais bez skropstiņām epitēlijs https://classconnection.s3.amazonaws.com/736/flashcards/1422736/png/screen_shot_2012-09-14_at_51542_pm1347668312732.p
Vienkārtainais kubiskais epitēlijs https://encrypted-tbn1.gstatic.com/images?q=tbn:ANd9GcR7h1Nh0HM9pE5F8XxOUNKKf89thAtTrbiKcMl8lgwCqQ9knFgvfAiZdKY
Daudzkārtainais kubiskais epitēlijs http://www.pathguy.com/histo/081.jpg https://classconnection.s3.amazonaws.com/64/flashcards/432064/jpg/pseudocilia4-14884F3A51B6A250E9A.jpg
Pārejas epitēlijs (urīnceļos) Virspusē šunas plakanākas, bazālajā daļā kubiskas un cilindriskas. http://udspace.udel.edu/bitstream/handle/19716/2224/cute.GIF?sequence=1&isAllowed=y
Segepitēliju
veido šūnas, kas sedz ķermeni noārpuses vai izklāj orgānus un ķermeņa dobumus iekšienē.
Vienkārtainais
atrodas ķermeņa vietās kur notiek vielu uzsūkšana vai izdalīšana
Vienslāņu
Cilindriskais nodrošina uzsūkšanos zarnās- zarnu gļotādā (zarnu epitēlijam ir mikrobārkstiņas, kas palielina uzsūkšanās virsmu)
Kubiskais nodrošina vielu sekreciju un uzsūkšanu dažādās ķermeņa vietās, piemēram, nieru kanāliņos.
Plakanais nodrošina gāzu un barības vielu apmaiņu starp audiem, piemēram, veido kapilāru un alveolu sieniņas. (Arī vēderplēvē, pleirā u.c.)
Daudzslāņu
Cilindriskais
1) skropstiņepitēlijs - ar skropstiņu palīdzību nodrošina netīrumu izkļūšanu no elpvadiem, vai arī olšunas pārvietošanos olvados.
2) bez skropstiņām- siekalu dziedzeros
Daudzkārtainais
atrodas ķermeņa vietās, kur tās vides ietekmē strauji nolietojas.
Plakanais nodrošina aizsardzību mutes gļotādā. (Arī atrodas radzenē)
Kubiskais atrodas auss gliemeža plēvainā kanālā
Nepārragotais
Cilindriskais ir plakstiņa gļotādā
Veido ādas virsējo slāni - epidermu
Pārragotais
Pārejas
Atrodas urīnceļos. Piem. urīnpūslis, kad tas ir tukšs, šūnas ir kubiskas, cilindriskais vai poligonālas, kad pilns, plakanas.
Dziedzerepitēliju
veido šunas, kuras spēj izdalīt sekrētu- bioloģiski aktīvas vielas, ko šūna sintezē.
Vienšūnas
Daudzšūnu
Dziedzerus iedala arī pēc dziedzerepitēlja šūnu sekrēcijas veida
Kausveida šūnas, kas var atrasties starp citām epitēlijšūnām (piemēram izdalīt gļotas elpvados)
Aizkuņģa dziedzeris
Vairogdziedzeris
Siekalu dziedzeri, u.c.
1.Vienai epitēlijšūnai var būt līdz 3000 mikrobārkstiņu.
2. Vienai šūnai var būt līdz 270 skropstiņu.
3. Pēdās un plausktās ādas slānis ir biezāks, jo tas visātrāk nolietojas.
4. Āda ir viss lielākais orgāns. (aptuveni 2 )
5. Acs plakstiņam ir plānākais ādas fragments ķermenī.
Daži fakti
Ir izvadkanāli, kas sekrētu izvada uz organisma virsas vai kādā dobumā. (Piem. gremošanas fermentu dziedzeri)
Nav izvadkanāla, un sekrēts nonāk uzreiz limfā, asinīs vai smadzeņu šķidrumā. Izdala hormonus. (Piem. epifīze, vairogdziedzeris)
Sēklinieki, olnīcas u.c. spēj būt vienlaikus ir gan iekšējās gan ārējāssekrēcijas dziedzeri!
Iekšējā sekrēcija
Ārējā sekrēcija
2) apokrīnie dziedzeri
3) holokrīnie dziedzeri
1) merokrīnie dziedzeri
