top of page

Muskuļaudi

Gludie muskuļaudi 

Šķērssvītrotie sirds muskuļaudi

Šķērssvītrotie skeleta muskuļaudi

Muskuļaudu šūnas:

cieši pieguļošas; 

bez starpšūnu telpas;

citoplazmā ir miofibrillas, kas kontrahējas. 

nodrošina:

organisma kustību un pārvietošanos; 

sirdsdarbību;

iekšējo orgānu un aisinvadu saraušanos.

Muskuļaudus iedala:

gludajos muskuļaudos

sķērssvītrotajos skeleta muskuļaudos

šķērssvītrotajos sirds muskuļaudos

Vārpstveida šūnas - miocīti. 
Šūnā 1. kodols 
Citoplazmā daudz paralēlu  miofibrillu
To  regulē veģitatīvā nervu sistēma 
Kontrahējas(saraujas) lēnāk nekā šķērssvītrotie muskuļaudi, bet spēj ilgāk būt kontrahēti. 
Nav pakļauti cilvēka gribai!
Cilindriska šķiedra- sarkocīts, ko veido vairākas saplūdušas šūnas. 
Katrā  šķiedrā daudz kodolu 
Miofibrillas nav viendabīgas.(Sastāv no tumšiem un gaišiem diskiem, veidojot sarkomērus)
Kontrolē somatiskā nervu sistēma.
Ātri nogurst
Ir pakļauti cilvēka gribai !  
Šūnas - kardiomiocīti. 
Šūnas centrā var būt 1-2 kodoli
Šķērssvītrotas veido tīklu- sincītiju. 
Kontrahējas savstarpēji
To regulē veģitatīvā nervu sistēma.
Miofibrillas sakārotas kūlīšos
Nav pakļauta cilvēka gribai! 
Atrodas elpošanas, gremošanas, asinsvadu, limfavadu sienās un arī āda. (arī citviet) 
Atrodas sirds miokardā.
Atrodas skeleta muskulatūrā.
[Ārējā membrāna - sarkolemma;
citoplazma - sarkoplazma; 
saistaudu apvaks ap muskuli - empīzijs;
 irdeno saistaudu apvalks ap muskuļu kūlīti -perimīzijs;
ap katru muskuļšķiedru ir plāns - endomīzijs; ]
SĪKĀK PAR MUSKUĻIEM!

Daži fakti 

1. Skeleta muskuļu masa sievietēm ir ~ 36%, vīriešiem ~ 42%, bet jaundzimušajiem 23% no visas ķermeņa masas. 

2. Muskuļaudus kaits dzīves laikā nemainās, bet to forma var palielināties. 

3. Muskuļaudi piedalās arī termoregulācija, jo paveicot darbu, tie izdala enerģiju-siltuma veidā. 

4. Sirds muskuļaudi spēj darboties arī ārpus cilvēka ķermeņa. 

5. Viena šķērssvītrotās muskulatūras sarkocīta izmērs var būt no 1 mm līdz 12 cm garšs.

 

 

 

bottom of page